Pārdozēts #ep9
Esmu nonākusi ārpus savādā tornado, kurā biju virpiļojusi pēdējo pusotru mēnesi - cenšanās, tiekšanās, darīšana, meklēšana, paļaušanās, sarunu trokšņi, ēdienu un garšu trokšņi, domu trokšņi, pieredžu trokšņi. Mana sistēma ir pārdozējusi.
Dziesmas motīvs nemanāmi ir modificējies uz citu jautājumu, turklāt latviski - kas paliek pāri, ja no pieredzēm noņem ēdienu un dzērienu garšu un smaržu sentimentālo migliņu? Kad ieraudzīts, vairs nevaru atredzēt. Kad vietai noņem sentimentu, kas paliek pāri? Kad smukajai mazpilsētai noņem iecienītāko maizes un bulciņu ceptuvi ar tajā pieejamo illy kapučino un iluzoro sajūtu par piederību komūnai, kas paliek pāri? Kas paliek pāri, ja kafijas grauzdētavām atņem izdomātos stāstus un atkarību raisošo smaržas migliņu? Kas paliek pāri, ja no lietām un vietām noņem sadomātos vai sentimentālos stāstus? Kā tad ir?
Tas arī ir mans brokenhārtednisms - pusotra mēneša garumā esmu gāju cauri intensīvām pieredzēm, kas atkal un atkal sāpīgi cēla ārā jautājumu - kas paliek pāri, ja smaržiņu un garšiņu ilūziju migla tiek noņemta?
Šķiet, līdzīgā spirāles lokā jau esmu sabijusi, taču šā brīža loks savā ieraudzīšanā un sajušanā ir daudz intensīvāks, skaudrāks. Pirmo reizi dzīvē esmu pieredzējusi dienas bez.... aizmiglotājiem - tai skaitā tējiņām un ūdentiņiem. Tās ir bijuša dienas, kad visu var ieraudzīt tieši tādu, kāds tas ir. Dienas, kad izlikties nav iespējams. Dienas, kad esmu vispatiesākā sevis versija un viss, kā redzu apkārtni, tāds ir - bez aplikumiem. Dienas, kad mīlēt sevi ir visvienkāršāk - apķert abām rokām un sajust sevi pāri laikiem kā tādu Dieva bērnu vai kā dvēseli, kas sevi pieredz kā sievieti.
Apzinos, ka mans nākamais solis ir došanās šajā neēšanas un nedzeršanas klusumā atkal un atkal - man nav ne jausmas, kur ir robeža un kurp tas ved. Ik pa laikam atnāk bažīgs teikums - atpakaļceļa nav. Taču tajā pašā laikā tas nav vienkāršs trips, drīzāk absolūti haotiski centieni, jo ēdiens man ir viss - knupītis, slēpnis, paslēptuve, mīlestība, siltums, trūkuma un turības kods, attiecības. Tajā ir saprogrammētas visas manas bailes un visas manas mīlestības. Taču fak!.... fak. Holistisks klusums šajā bezceļā man ir vienīgais ceļš pie patiesības.
Šis stāsts vizmazāk ir par pasauli tur - ārā, bet par manis pašas dziļākajām ilgām piedzīvot nepastarpinātu sevi.
#brīvībaatteikties #brīvībaizvēlēties #iluzorāpiederēšana
