Forumniece #ep11

4. novembris, 2025 pl. 12:06

Jau sen zināju, ka kādu dienu kāpšu uz lielākas skatuves, lai kā runātāja uzstātos kādā forumā. Vārds forums skanēja manā galvā jau tad, kad forumi bija tikai to pirmsākumos. Man nebija ne jausmas, no kurienes tāda jušana par savu forumisko nākotnes iznācienu - vienkārši zināju. Pirms daudziem gadiem domāju, ka tas būs tas forums, kas bija pirmais pieredžu runu superhīts - tā nosaukumu vairs neatceros, tikai to, ka vienu gadu tas notika Liepājas Dzintarā, kādu citu - Cēsu Koncertzālē.

Kad pie horizonta parādījās forums Līdere, jutu, ka manī vairs netrigerē neviens forumistes pikselis - priekšplānā bija ienākušas citas dzīves aktualitātes, turklāt bija kļuvis skaidrs - neko tāāādu mainstream krutu es neesmu realizējusi, bet par to, ko esmu realizējusi, nevienam stāstīt nevaru.

Pirms dažām nedēļām - brīdī, kad par to vismazāk domāju jeb sen vairs nedomāju, tiku uzaicināta piedalīties kādā forumā. Blākc!

Pagājušā sestdienā ierados koncertzālē GORS, lai ar savu runu piedalītos pirmajā Latgaliešu kultūras kustības Volūda forumā VIERZEIBA. Man, nelatgalietei, bija liels prieks, gods, stress un aizrautība nonākt uz vienas skatuves kopā ar deviņiem citiem latgaliešu kultūrtelpas kolosālajiem, turklāt nejaušā kārtā savā runā realizēju arī fantāziju par manu Jaunā Rīgas Teātra nerealizēto aktrises karjeru. Un tad tas momentiņš, kad Latgalē pirmo reizi dzīvē ierados 2013-tajā gadā, lai iečekotos koncertzālē GORS uz Latvijas Radio kora un kamerorķestra Sinfonietta Riga koncertprogrammu Mātes Terēzes lūgšana. Tajā laikā ne prātā nenāca, ka pēc kaut kādiem gadiem pati kāpšu uz GORA skatuves.

Dievs/Dzīve ir tādi malacīši.

Slaidiņus runai palīdzēja sagatavot Laura Lukeviča