Blueprints vārdā Inka #ep15
7. novembris, 2025 pl. 16:01
Dienas lielāko daļu ar suni sabijām pie jūras. Kā divi Dieva bērni darījām, ko gribējām. Suns ošņāja zālīti, devās savos klejojumos, gulēja man blakus, es basām kājām dejoju, kustējos, bridu jūrā, metu sunim kociņu, tad stāvēju dibenu gaisā un rokām smiltīs vai tupēju colka cool pozā. Kad sunim viss apnika, gājām mājās jeb uz vietu, ko šajās dienās saucam par mājām.Bāc, esmu sagurusi no sarežģītības - no tā, ka neviens no daudzo miljardu cilvēciņiem, kas te ietusējam uz planētas Zeme, nerunā vienā valodā. Īstena Bābele. Neviens ar nevienu nav pat uz vienas lapas. Vismaz līdz šim man nav nācies pieredzēt epizodi, kur kaut divi cilvēki telpā, sevī, virtualitātē būtu pa īstam satikušies. Varbūt projekcijas, kur cits uz citu projicē savas traumas, pieredzes, iedomas un vajadzības ir satikušās, bet ne paši Dieva bērni Zemes virsū.
Viss būs labi - tā uz ielas man teica kāds vīriņš un tā nesen izlasīju uzlīmītē uz elektrības kastes.
#izplestāsapziņassindroms
