Izlīgt ar aukstumu #ep25
Tikai pagājušās ziemas otrajā pusē sāku pieredzēt kādu neizskaidrojamu kvantu lēcienu - vietās, kurās dzīvoju, siltums kaut kā uzradās pats (granulu katls vai radiatori), par ko norēķinājos ar rediģētiem tekstiem. Par siltumu manā laukā praktiski parūpējās kāds cits.
Šogad ziema sākās 18. novembrī, turklāt ļoti skaistā vietā - draugu sakurināta lauku māja, daba, klusums, gurkstošs sniegs un pirtiņa. Taču apzinājos, ka tās ir romantisko attiecību rozā brilles, ka tūlīt, tūlīt atkal no aukstuma nāksies sarauties. Pirmā doma bija bēgt, pārziemot kaut kur Balkānos. Jā, nez kāpēc tieši Balkānos. Taču pēc 44 stundu bezēdiena un bezūdens gavēņa apstājos. Nostopēju sevī visus izmisumus. Stop! Skaties acīs tam, no kā esi sataisījusies bēgt.
Dažas dienas padzīvoju pie vecākiem, kur tētis sanesa malku un es savu istabu varēju turēt 25 grādus karstu, taču triks bija tāds - izejot ārpus šīs siltumnīcas sienām, pleciņi ierāvās un izmisums atgriezās. Turklāt manā realitātē ir suņuks, kuram patīk pastaigāties arī ziemā. Uz pāris dienām piedzīvoju skaudru iekšēju krīzi - faaaa, vairs nespēju šito aukstumu! Atmiņā nāca paralēlās dzīves Tibetā vai Nepālā, kur kā mūks kalnu klostera cellītē salu, vai kara ierakumu tranšejas un mans plānais šinelis, vai ebreji, kas ziemas spelgonī pārvietojas pa koncentrācijas nometni - visi šitie kolektīvie vājprāti, kur esam salsuši, saluši, saluši. Un nav jāmeklē aizlaiki - šajā dzīvē esmu kasījusi malkas pagales ārā no sniega un tā tālāk. Punkts. Pietiek.
Tāpat kā šī gada pavasarī izlīgu ar nemīlestību un nāvi, tā šoziem esmu nolēmusi izlīgt ar aukstumu. Es nezinu, ko tas man prasīs, ko darīšu, kur un kā būšu, taču saraušanās vietā esmu gatava piedzīvot atslābumu un izplešanos. Vakar nomazgāju logus - vispirms no iekšpuses un tad, cepuri un silto džemperi uzvilkusi, devos ārā nomazgāt logus no otras puses, kur -3 grādu spirgtajā gaisā ne mirkli nebiju sarāvusies, pat izbaudīju procesu.
Daudz te nespriedelēšu, iešu ziemas pieredzē iekšā. Galvenais neiekapsulēties pie krāsns un, ārā ejot, nesarauties čokuriņā. Tad jau redzēs, kas un kā saies. Arī silts buljons, visticamāk, ir galvenais.
