Tādas dienas #ep38
19. janvāris, 2026 pl. 12:35,
1 komentārs
Un tad ir tādas dienas, kurās enerģija velk dziļumā, asaras birst un frāze neviens nenāks un neglābs ir vienīgais dziļdibena atspēriena punkts. Teorētiski viss ir jauki - kluss, silts, sunītis čuč dīvānā, esmu apēdusi trīs vārītas olas ar sviestu, krūzē kūp balto lupīnu kafija un datorā ir atvērts darāmais teksts. Taču skumjudroms nepāriet kopš rīta un ir sajūta, ka šodiena tādās sajūtās arī turpināsies. Kaut kas manī skumst un es ļauju, jo nu jau pavisam skaidri zinu, ka tas patiešām pāries ja ne šodien vai rīt, tad parīt noteikti. Un tad ir vēl kas, ko zinu pavisam skaidri - tas, ka nelietoju cukura un glutēna produktus, šo mirkli padara rimtāku, sazemētāku, skaistāku, mazāk trauksmainu vai histērisku. ***
Viss ir relatīvs, arī skumjas. Izeju ar suni spelgonī pastaigāt pa saulainajiem Aļaskas plašumiem, suns atnes pamatīgu priežu zaru. Laužu to īsāku, metu un tad atceros, ka pagājušā ziemā knapi spēju pavilkt kājas, bezspēkā stutējos pret priedēm, pacelt kociņu man nebija spēka, kur nu vēl atvēzēties un mest. Toreiz sunim solīju, "Gan atkal būs tāda diena, kad metīšu tev kociņu." Tas šķita nereāls apsolījums.
Šoziem visas dienas ir kociņu metamās dienas. Nereālais ir kļuvis reāls.
***
Un tad pienāk vakars, kad ar savu zināšanu, varēšanu, viedumu un aizrautību ietrāpu kāda cita dzīvē īstajā vietā un īstajā laikā. Tādā brīdī diena šauj tūkstošgades salūtu un pār mani nolīst miljardiem laimes pikseļu. Dzirdu, kā manā ķermenī sprakšķ enerģija.
1 komentārs - Tādas dienas #ep38
Herkuless - 19. janvāris, 2026 pl. 12:53
Tu esi tāds miers.