Telepātija ir ieradusies, ko labu sadarīsim? #ep42

Šis ir tikai viens no daudziem telepātiskajiem notikumiem, ko pēdējā laikā pieredzu, un tos visus nav iespējams aprakstīt. Tās vairs nav vienkārši sinhronitātes, par ko bērnišķīgi priecāties, bet telepātija, kas ir ieradusies uz palikšanu.  Šī rīta pieredze kaut ko nomainīja manā uztverē uz visiem laikiem - šis viss vairs nav joks. Tas, protams, ir tikai vēl viens spēles elements lielās Spēles ietvaros, taču vienlaikus tas nav joks. Tas ir big deal. Jauna uztveres forma - viss ir tepat. Viss ir vienots. Viss jau ir. Kamēr tie ir vārdi, tie ir vien tukši vārdi. Kad tas ir izjusts, to vairs nevar atiestatīt - atliek vien iet iekšā, kas vienā brīdī nozīmē, ka nekur nav jāiet, jo esam daudzdimensionāli - viss tepat ir. 

Mēs praktiski varētu vairs nesarunāties un saziņai neizmantot vārdus, jo mēs tāpat sazināmies un, ja vien vajadzēs, satiksimies īstajos laikos un vietās un saņemsim tieši to, ko mums vajadzēja. Tā taču jau notiek, vai tad ne? Vismaz manā pieredzē jau krietnu laiku.

Fotogrāfija ir viena no manām pirmajām apzinātajām telepātijas dižpieredzēm, ko piedzīvoju  2024. gada aprīlī un maijā. Kā satiku savus draugus un kā nokļuvu Gruzijas kalnos un tajā baltajā pirtiņā ar skatu pāri pasaulei.