Pāriet uz galveno saturu
vydabolss
  • vydabolss
  • svētceļojums
  • sinerģijai

Other stories #ep44

1. februāris, 2026 pl. 17:26, Nav komentāru
Pirms pāris dienām ar draudzenēm satikāmies Cēsu foršrestorānā Jāņoga. Šī tikšanās man mazliet atgādināja pašas dzīvē sen nepiedzīvotu atsauci - seriāla Sekss un lielpilsēta draudzeņu regulārās tikšanās dažādās kafenītēs. Katrai savas aktualitātes - kurai raudamposms, kura ierodas starojoša un seksīga, kura vnk nupat izrāpusies no kaut kādas pārpieredzes. Es visa cita starpā pastāstīju par pirms dažām dienām izveidoto sarakstu, kur prioritārā secībā esmu sarakstījusi visu, ko tuvāko pāris nedēļu laikā esmu paredzējusi apmaksāt vai iegādāties no Dievam vien zināmiem līdzekļiem, turklāt visam klāt esmu pierakstījusi aptuveno summu. Pastāstīju, ka saraksta vidū kā pirmo neprioritāro lietu esmu ierakstījusi nopirkt jaunu, krāsainu cepuri - apm. 30 eur. Vienīgais, ka nezināju, kādā krāsā - vrb sarkanoranžu, vrb zilzaļu, vrb vēl kaut kādu. Man nebija ne jausmas, kāda cepure man varētu piestāvēt. Pirms gadiem trim veikalā Other Stories biju iegādājusies normālu, mīkstu, pelēku cepuri, taču, pirmkārt, pagājušā gadā tai bija tikušas klāt kodes - tagad tā ir mazliet noskretusi un labi izskatās vien bezsaules dienās, otrkārt, mani neatstāja spēcīga sajūta, ka uz savas galvas vēlos piedzīvot jaunu, tīru enerģiju un košu krāsu.

- Man ir jauna fuksiju rozā cepure, ko nevelku, es varu tev atdot, - tā viena no draudzenēm.

Kādam fuksiju rozā ir vnk fuksiju rozā - patīk vai nepatīk, ir vai nav, kamēr man fuksiju rozā uz nākamajām 24 stundām izvērtās par dīvainu iekšstāstu. Manai bijušajai draudzenei (tumšmatainajai Zanei) jau gadus trīs ir fuksiju rozā cepure, mana bijušā tagadējai draudzenei (blondajai Zanei) ir fuksiju rozā cepure. Tas būtu diezgan dīvaini, ja arī es sāktu pa ielām pārvietoties ar fuksiju rozā cepuri. No vienas puses smieklīgi, no otras - nesmieklīgi, taču no pavisam citas puses - stāsts jau nav par Zanēm, bet par mani un bezmaksas fuksiju rozā cepuri. Doma, ka ne viss ir jāpērk, ir forša no dažādiem aspektiem - kādam nevajag, kādam vajag, un pieredzēt, ka nepieciešamās vai izsapņotās lietas pie manis var nonākt pa dažādiem un negaidītiem ceļiem, ir aizraujoši. Turklāt, kāpēc maksāt, ja pastāv tik vienkārša iespēja nemaksāt.

Vakar biju galvaspilsētā. Apģērbu veikalos nebiju bijusi veselu mūžību, tas vien bija vesels trips - iegāju dažos, lai redzētu, kas ir bijis modē pagājušā sezonā un kas tūlīt būs - kādi piegriezumi un krāsas. Visa cita starpā vēroju arī cepures - gan cilvēku galvās, gan veikalos pieejamās - visām atlaides, un tā šķita kā zīme, ka mana nesen izveidotā prioritāšu saraksta vidū esošā lieta varētu apsteigt pārējās daudz prioritārākās (zobupasta un zobubirste sunim, utt.). Iegāju arī Other Stories, kur visa cita starpā plauktā stāvēja pelēka cepure bez atlaidēm - 39 eur. Uzliku galvā un tūlīt pat sajutu, kā ikkatra mana šūna labsajūtā atslābst - maigā, mīkstā mohēra šķita apņemam ne tikai manu galvu, bet arī sirdi, turklāt nedisonē ar pārējām mana apģērba krāsām, kuru jau tā ir gana daudz. Jā, bet 39 eur...

Pauzē starp kultūras notikumiem sēdēju kafenītē un kādā brīdī iedomājos sevi tur sēžam ar fuksiju rozā cepuri galvā. Spēji sasmējos.  Īsi pirms veikalu slēgšanas diezgan mērķtiecīgi iegāju Other Stories un vecās, pelēkās cepures vietā nopirku jaunu pelēku. Pie kases stāvēju tā, it kā grasītos samaksāt par afigenna stilīgu vakarkleitu.

Tumsā gāju pa Tērbatas ielu un veco cepuri smuki noliku uz atkritumu tvertnes - ja nu kādam tie vecie stāsti -20 grādu aukstumā noder. 

Un šis stāsts vsp vairs nav par cepuri. Tā ir vesela revolūcija manā galvā un dzīvē, un tikai par 39 eur.

#otherstories

IMG_2567.jpeg


Nav komentāru

Komentēt









Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.