pašplūsme #ep52
Kāpēc tieši tagad? Nu, ja jau, tad jau. Tuvojas eklipses, un mana iepriekšējo divu gadu eklipšu pieredze neatstāj ilūzijas par to, ka es esmu tā, kas šajā laikā kaut ko kontrolē. Tiek saliktas scenogrāfijas, sasaukti aktieri, pat izrāžu datumi tiek noteikti, un notiek neizbēgamīga - pēkšņi atrodos notikumu epicentrā, ko pieredzu neparastā intensitātē. Šoreiz šo pieredzi vēlos iziet tik apzināti un sazemēti, cik vien manā cilvēciskajā veidolā tas ir iespējams.
Turklāt, manā pieredzē nupat, nupat ir sasniegta galējā robeža, kur pamācību piedāvājumā pieredzu galēju haosu tamī, ko ēst, ko neēst un vai vispār ēst. Nopietni, tas ir kaut kāds sabrukušā Bābeles torņa scenārijs simtajā pakāpē. Pēc šīm neēšanas un nedzeršanas dienām mans ķermenis turpmāk pats izvēlēsies - ābolu vai gaļu, un brīdī, kad būšu ierauta kādu notikumu virpulī, mans uzdevums būs rūpīgi pārbaudīt, vai uz konkrētā produkta patiešām ir uzrakstīts mans vārds.
P.S. Šodien mežā mazliet padzēros sniegu - tik maigas konsistences dzērienu vēl nebiju dzērusi, un šis konkrētais bija ar meža garšu.
