Sirdsatvērusies dzīvei #ep37
5. marts, 2026 pl. 20:26
Akdies. Tik kaifīgi, kad draudzenes apkārt ir tādas pašas - iemīlējušās dzīvības enerģijā un jaunatklājēja aizrautībā ir gatavas uzhakot dzīves pārpilnības dažādās šķautnes. Katra pa savam, katrai mazliet cits ceļš un nianses, tāpat kā atšķirīgas ģimeniskās konfigurācijas, bet kopumā tā ir aizrautīga un tīra sirdsatvērtība Dzīvei. Man mazāk vairs nav interesanti. Mazāk biju atēdusies līdz kaklam.Jā, jā, tās ir tās pašas, ar kurām kopā laiku pa laikam bija sanācis uzkāpt uz džadžmenta mīnām, taču kolosālākais ir tas, ka viņas ir tās, ar kurām esmu varējusi godīgi iet šajā tēmā iekšā. Nopietni, tas man ir patīkams jaunums, kad cilvēks nevis aizrunā savas ēnas ar labi pielāgotām atrunām vai labi nodrāztām klišejām, izvairoties būt sliktais, bet pieņem uzaicinājumu un, acis nepamirkšķinot, iet tajā sūdā tieši iekšā, turklāt vēl paldies pasaka. Un izrādās... ka tas sūds izšķīst ātrāk nekā spējam tās acis samirkšķināt.
Tā ir citāda draudzību garša. Beidzot notiek tas, pēc kā biju ilgojusies - svētīgas draudzības un svētīga dzīve. Eimen un Namaste.
