Raiņa kvartāls Cēsīs

Sestdienas pēcpusdienas saule spīd tieši manā open-ofisā. Te ir tukšs un kluss - neviena nav, tāpēc piemēru telpas as if nobody is watching. Kā būtu, ja būtu? Kvartāla ēku metāliskās, robustās rūsas plākšņu konstrukcijas mani strukturē iztaisnot muguru un spēt darīt lielas lietas. Te piezvanīt, pajautāt, iedziļināties un noorganizēt pēkšņi šķiet tikpat dabiski, kā vakarā pirms gulētiešanas iztīrīt zobus. Šeit sieviete nevis izplūst amēbā, bet atceras, ko nozīmē resilience - izturība, noturība. Sazemēts spēks.

Šāda maskulīna telpa manai sievišķajai dabai pāris stundas dienā būtu kā obligātā literatūra, taču ne ilgāk. Sievietei pārāk ilgi būt atrautai no dabas nozīmē palēnām un nemanot sacietēt.