Dream Team #ep44

19. marts, 2026 pl. 9:01

Pirms apmēram nedēļas man nācās uzrakstīt savu Curriculum Vitae no nulles. Pagājušā gada janvārī izlidināju to datora misenītē un nolēmu, ka vsjo. Un nu dzīve interesantā veidā palūdza man vēlreiz atskatīties uz savu līdz šim noieto izglītības un darbošanās pieredzes ceļu. Tas bija trīs dienu intensīvs iekšdarbs - nevis tāpēc, ka CV būtu bezgalīgs un ne tāpēc, ka man būtu radušās grūtības atcerēties gada skaitļus. Intensitāte slēpās lielās bildes savilkšanā - kāpēc kaut ko esmu darījusi, kā viens ir ietekmējis citu un ko es ar to visu sev esmu gribējusi pateikt. Izskatās, ka tas ir bijis apzināts Dzīves triks - tāda kā manis piespiešana salīgt ar savām pagātnes izvēlēm un paskatīties uz tām ar citas enerģijas acīm. Man pašai mans Curriculum Vitae vienmēr bija šķitis kā atsevišķi, lineāri centieni virzīties kaut kur kaut kādā zigzagā, tagad ieraugu, ka pat CV atspoguļo manu mērķtiecīgu iešanu uz to, kurp eju, pat ja lielā bilde joprojām neatsedzas. Vien zinu, ka tas, ko jūtu savos pirkstu galos, ir visu manu iepriekšējo pieredžu brīnišķīgs kombo. Pieci vienā. Cilvēkdizaina speciālistiem patiktu - nu ja, manifestējošais ģenerators tak!

Lai gan lielāko daļu savas radošās pieredzes esmu realizējusi kā ēna, ēnrakstītāja, atbalstošs vai kādu sīkumu pienesošs fons (asistente), citu laikabiedru tekstuālo ambīciju talantīga uzfrišinātāja (redaktore), aptveru, ka tas viss ir noticis Dream Team ietvaros - esmu bijusi klātesoša projektos, kur katrs, pirmkārt, ir bijis vislabākais tajā, ko dara, un to ir darījis ar augstu atbildības sajūtu, vai vismaz ar aizrautību... vai vismaz ar spēcīgu vilkmi to izdarīt.

Pēdējo pāris gadu laikā arvien intensīvāk sevī sajūtu kušņājamies alksmi pieredzēt pašai savu sapņu realizēšanas Dream Team. Kaut kādā vīzijā redzu dažus savus talantīgos draugus kustamies manā radošajā laiktelpā. Grāmatas Savējām pieredze ir bijis kā blūprints - cilvēki uz kādu brīdī savienojās, lai realizētu manu kluso sapni, turklāt man tiešām nekas cits nebija jādara, kā vien jātiek galā ar saviem tekstiem. Talantīgais Dream Team izdarīja pārējo. Vēl viens mīļš blūprintiņš ir pati pirmā Tutas Lietu sēriju filmēšana, kur sēdēju un skatījos, kā tas, ko scenārijā biju sacerējusi uz papīra, talantīgu laikabiedru izpildījumā tika ielikts scenogrāfijā un nofilmēts manā acu priekšā.

Taču realitātē manā Dream Team pašreiz darbojas vien Dievs, James Blake un Mc.gee. Un es te pat nesmejos. Tie pēdējie divi mana Dream Team ietvaros ir mani iedvesmas badiji.

Mana pēdējā laika aktualitāte - savos pirkstu galos jūtu palielu, baltu, tukšu telpu - tā ir mazliet ārpus pilsētas, taču vienlaikus kaut kur turpat. Jūtu, ka kaut kur ārpusē vai tālumā ir cilvēki, daba. Man nav ne jausmas, kurā vietā šī telpa atrodas, taču, līdzīgi kā ar skolu, kuru pirms gadiem septiņiem meklēju savam dēlam (un atradu Cēsīs), arī šobrīd esmu gatava pārcelties jebkur pasaulē, kur tāda telpa mani gaida.

Sludinājums: Dod ziņu, ja zini, kur atrodas paliela, balta, tukša telpa - tā, visticamāk, ir manējā.