Kļūdu neesot #ep49

30. marts, 2026 pl. 9:44, Nav komentāru

Nezinu, kad tas sākās, varbūt pirms gada, varbūt mazliet senāk. Kādu dienu piefiksēju, ka arvien biežāk, mijiedarbojoties ar ārējās pasaules tekstiem, vienu vai otru vārdu pirmajā mirklī izlasu ne tā, kā tas uzrakstīts. Sekundes desmitdaļā aptveru, ka esmu izlasījusi kaut ko dīvainu, tāpēc atgriežos pie teksta vēlreiz, lai ieraudzītu sākotnējo, garlaicīgo, paredzamo. Katru tādu reizi piedzīvoju atklāsmi, ka ne tā izlasītais diezgan saskan ar kontekstu, kurā tajā brīdī atrodos. Piefiksēju, ka tajos mirkļos tekstu esmu pārlasījusies tādā kā defokusētas apziņas stāvoklī.

Šorīt darbojos ap telefonu, lai nosūtītu kādu fotogrāfiju. Notiek augšāmcelšanās, lūdzu uzgaidiet, kādā mirklī izlasu telefona ekrānā. Kāds sakars? Pārlasu tekstu ar fokusētu apziņu - notiek faila augšupielāde, lūdzu uzgaidiet. Nu jā, nav jau nepareizi - šobrīd piedzīvoju tādu savdabīgu augšāmcelšanos. Un tad acumirklī atceros arī to, ka tuvojas Lieldienu un Kristus augšāmcelšanās laiks, par ko šogad, dzīvojot ārpus laiktelpas kontroles, galīgi biju piemirsusi.

Tu kļūsti arvien vērtīgāka, beidzot mūsu tās dienas saraksti, kāda latgaliete man nesen uzrakstīja. Biju pārsteigta - kā viņa zina? (Tajās dienās sevī biju procesējusi savus visibility kodus, ieraugot savu pagātnes Curriculum Vitae kā holistisku, vērtīgu, teju mērķtiecīgi realizētu veselumu). Pārlasīju uzrakstīto. Ā, nē, izrādās, ka ir daudz garlaicīgāk - Tu kļūsti arvien vērīgāka.

Kļūdu neesot #ep49

Nav komentāru

Komentēt