Episks* #ep52

6. aprīlis, 2026 pl. 14:34

Nesen biju iegājusi Pasaules latviešu mākslas centrā, kur visa cita starpā izšķirstīju leģendārā fotogrāfa Ulvja Alberta fotogrāmatas. Skatījos 80-tajos gados tapušajās fotogrāfijās un manī nolaidās vārds episks. Sajutu, cik ļoti savā dzīvē vēlos pieredzēt arvien vairāk maģiska episkuma.

Vienlaikus atcerējos, ka kaut kādā gadā vārds episks tika nominēts kā gada nevārds, jo bija kļuvis par aizstājējvārdu, līdz vienveidībai nonivelējot citu latviešu valodas īpašības vārdu nianses. Vārdi neaizmirsams, iespaidīgs, grandiozs, vērienīgs bija nonākuši uz izmiršanas robežas, jo viss bija kļuvis episks. Es protu vārdus, taču episks ir episks, pat ja tas ir episks... klusums vai episks miers, piemēram. Šis vārds manā domāšanā ir kļuvis teju par sinonīmu kinematogrāfiskai dzīves pieredzei.

Nākamajā dienā draudzene atsūtīja fotogrāfiju ar sevi un Araratu fonā. Tas bija nevis iespaidīgi, grandiozi vai vērienīgi, bet... episki. Tajā fotogrāfijā bija vesels vēstījums, kur kalna fokusētais plašums šķita kā neaptverama metafora fotogrāfijā esošās sievietes dzīvei.

Vakar biju ceļā uz Kurzemi un, jau braucot cauri galvaspilsētai, jutu, ka tūlīt, tūlīt piedzīvošu vienu no savas dzīves filmas iespaidīgākajām (lai neteiktu episkākajām) epizodēm. Pret vējstiklu sitās lietus lāses, logu tīrītājlāpstiņas švinkājās no vienas puses uz otru, slapjais, saules iekrāsotais asfalts un saules orgasma pārņemtās debesis... Kādu laiku atrados nevis savas dzīves loģistikā, bet apbrīnā ieplestām acīm pārvietojos pa Route 66 - pa savas dzīves kinematogrāfisku epizodi ar vēstījuma raksturu.

*Literatūrzinātnē: saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.